Astma

Astma (Latīņu val.: asthma bronchia-le) ir alerģiska slimība ar recidivējošu lēkmjveida elpas trūkumu (aizdusu), ko izraisa sīko un vidējo bronhu gļotādas tūska un spazmas, kā arī pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija. Astmas gadījumā elpceļu nosprostošanos un tai sekojošu aizdusu izraisa elpceļu atbildes reakcija uz kairinātājiem jeb alergēniem.

---

 

Astmas pacientiem elpceļos ir hronisks iekaisuma procss, bronhi ir jutīgi un tie pastiprināti reaģē uz noteiktiem kairinātājiem jeb alergēniem, izraisot epizodiskas lēkmes. Astmas lēkmju laikā gaisa nonākšana plaušās tiek apgrūtināta, jo alergēnu ietekmē bronhus iekļaujošie muskuļi saraujas (bronhokonstrikcija) un sašaurina elpceļus. Alergēnu ietekmē pastiprinās arī iekaisums: bronhu gļotāda pietūkst vēl vairāk, kā rezultātā elpceļi sašaurinās vēl vairāk. Bronhu gļotādas dziedzeri sāk pārmērīgi izstrādāt gļotas, kas var nosprostot vai bloķēt elpceļus. Augstāk minēto procesu rezultātā astmas lēkmju laikā astmas slimniekam kļūst grūti elpot, galvenokārt apgrūtināta ir izelpa. Astmas lēkmes mēdz būt gan vieglas, gan arī smagas. Smago lēkmju laikā elpceļi var sašaurināties tik ļoti, ka astmas slimnieka organismam sākt pietrūkt skābeklis. 

 

Astmas cēloņi nav pilnībā izprasti. Tiek uzskatīts, ka astmas izcelsmes pamatā ir iedzimtība. Iespējams, ka astmu parasti izraisa pārmantotu un vides faktoru kopums, taču kā šie faktori kopā darbojas, joprojām pilnībā nav zināms.

 

Visbiežākie astmas izraisītāji ir mājas putekļu ērcīšu, ziedputekšņu un mājdzīvnieku alergēni. Astmu var izraisīt arī pelējuma sēnītes, tarakāni, spalvainie dzīvnieki, pārtikas produkti, piesārņots gaiss, tabakas dūmi, stipras smaržas, auksts gaiss, fiziska slodze vai smagi emocionāli pārdzīvojumi, medikamenti, sadzīves un rūpnieciskās ķīmiskās vielas, arodvides kairinātāji, elpceļu infekcijas.

 

Astmas simptomi parasti ir lēkmjveidīgi – tie nāk un iet. Astmas lēkmju biežums var būt dažāds. Vieni sajūt lēkmes reizi vairākos mēnešos, citi – katru nedēļu, citi – katru dienu. Astmas lēkmes parasti rodas naktī vai agri no rīta, vai fiziskas slodzes laikā. Lēkmes visbiežāk iestājas piepeši, bet dažkārt slimnieki jūt to tuvošanos. Astmas lēkmes var sākties ar klepu, spiedošu sajūtu krūšu kurvī, šķaudīšanu, vēdera uzpūšanos. Astmas slimniekiem lēkmes laikā kļūst sevišķi apgrūtināta elpošana, izelpa ir pagarināta, elpojot krūtīs dzirdami skaļi, sēcoši trokšņi. Astmas slimnieki var sūdzēties, ka viņiem trūkst elpas, pietrūkst gaisa, vai ka viņi smok. Astmas slimnieka seja lēkmes laikā var kļūt pelēki bāla un pārklāties ar lipīgiem sviedriem. Kakla vēnas var pietūkt, acu āboli nedaudz izspiesties un to asinsvadi paplašināties, runa var kļūt saraustīta. Astmas lēkmes var ilgt pāris minūtes, pusstundu, stundu un ilgāk. Lēkme beidzas, pastiprināti izdaloties krēpām. Ja astmas lēkme ieilgst, tad var iestāties dzīvībai bīstama komplikācija, ko sauc par astmatisko stāvokli.

 

Šie simptomi rodas ne visiem astmas pacientiem. Turklāt astmas simptomu smaguma pakāpe var būt dažāda - dažreiz tie ir gandrīz nemanāmi, dažreiz tie liek apstāties un pārtraukt iesākto darbu, bet dažreiz tie ir tik smagi, ka apdraud astmas slimnieka dzīvību, jo  slimniekam var būt ne tikai stipri traucēta elpošana, bet parādīties arī ievērojamas novirzes asins gāzu sastāvā.

 

Bronhiālās astmas lēkmes ir epizodiskas, bet iekaisuma process elpceļos ir hronisks. Tādēļ pacients var izjust astmas simptomus (piem. spiedošu sajūtu krūšu kurvī, klepu, sēcošu elpošanu, trokšņus krūtīs, aizdusu u.c .) arī vieglākā formā.

 

Novērojot astmas simptomus, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Ārsts diagnosticēs astmu un noteikts tās ierosinātājus. Lai novērtu neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos, ir svarīgi savaicīgi diagnosticēt astmu un uzsākt ārstēšanu.

 

Katra astmas slimnieka ārstēšana ir individuāls komplekss pasākums un to var noteikt tikai ārstējošais ārsts! Svarīgi ir sākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk un to priekšlaicīgi nepārtraukt. Neārstēts iekaisums elpceļos var radīt to pārveidi un sašaurināšanos, kas nav atgriežamas normā. Jo ātrāk astmas slimnieks sāk ārstēties, jo lielāka ir iespējamība, ka slimība neietekmēs viņa turpmāko dzīves kvalitāti.

 

Astmas ārstēšanā ārsti nozīmē divu grupu medikamentus – elpceļu paplašinātājus (bronhodilatatorus) un ārstējošās vai pretiekaisuma zāles. Pirmā medikamentu grupa ātri atvieglo astmas simptomus, otrā - ārstē iekaisumu elpceļos.

 

Bronhodilatatorus mēdz saukt arī par „glābējmedikamentiem”. Bronhodilatatori ir medikamenti, kas nodrošina ātru astmas lēkmju atvieglojumu un tos pielieto uzreiz, tiklīdz parādās astmas lēkmes simptomi, lai novērstu smagākas lēkmes attīstību. Tie ātri atslābina elpceļus iekļaujošos muskuļus,  kā rezultātā sašaurinātie elpceļi paplašinās un astmas slimiekam kļūst vieglāk elpot. Ir divu veidu bronhodilatatori – īslaicīgas un ilglaicigas darbības elpceļu paplašinātāji. Visplašāk tiek pielietots salbutamols, kas ir īslaicīgas un ātras iedarbības elpceļu paplašinātājs. Turpretīm, piemērm salmeterols ir ilgstošas un lēnas iedarbības bronhodilatatori, kas tiek lietots astmas ilglaicīgai kontrolei, bet ne ātrai simptomu mazināšanai. Savukārt formoterols tiek lietots gan nekavējošai astmas simtomu mazināšanai, gan ilglaicīgai kontrolei, jo tam ir ātra iedarbība un ilglaicīga darbība. Ārsts izvērtē slimnieka stāvokli un nozīmē piemērotus bronhodilatatorus ātrai simptomu atvieglošanai.

 

Ārstējošie medikamenti darbojas, samazinot astmai raksturīgo elpceļu iekaisumu. Visbiežāk pielietotie pretiekaisuma medikamenti ir inhalējamie kortikosteroīdi (piem. budezonīds, flutikazons, bekometazons), antileikotriēnu preparāti un Ilgstošas darbības bronhus paplašinošie līdzekļi. Kortikosteroīdi ir hormoni, kas ir analoģiski tiem, kas tiek izstrādāti cilvēka organismā. Inhalējamie kortikosteroīdi nonāk tieši elpceļos, kas ļauj izmantot ļoti mazas zāļu devas. Antileikotriēnu medikamentiem ir pretiekaisuma darbība un tie nomāc leikotriēnu. Leikotriēns ir svarīgs iekaisuma mediators, kuram piemīt izteikta spēja sašaurināt bronhus. Ilgstošas darbības bronhus paplašinošie līdzekļi iedalās divās grupās: teofilīnos un ilgstošas darbības beta-agonistos. Teofilīni ir medikamenti, kam piemīt laba klīniska efektivitāte, taču ir daudz nevēlamu blakņu. Ilgstošas darbības beta-agonisti ir inhalējami medikamenti, kas ir daudz drošāki par teofilīniem un spēj uz ilgu laiku paplašināt bronhus. Ārstējošie medikamenti ir jālieto regulāri, kā pastāvīga uzturošā terapija.  Šie medikamenti samazina elpceļu iekaisumu un pietūkumu, novērš to paaugstināto jutību pret alergēniem un citiem provocējošiem faktoriem un samazina smagu lēkmju attīstības draudus. Ārstējošo pretiekaisuma medikamentu efektu var sajust tikai pēc pastāvīgas lietošanas dažu dienu vai nedēļu garumā, tāpēc tie jālieto katru dienu un ilglaicīgi, arī labas pašsajūtas periodos.

 

Ir pieejami arī kombinētie medikamenti, kur vienā inhalatorā ir apvienots bronhodilators ar ārstējošo līdzekli. Šie medikamenti nodrošina labāku astmas simptomu kontroli un samazina terapijai nepieciešamo inhalāciju skaitu. Šie medikamenti vienlaikus samazina astumu izraisošo pamatiekaisumu un paplašina elpceļus.

 

Lielāka daļa medikamentu bronhiālās astmas ārstēšanai ir paredzētas inhalācijām. Medikamentu inhalācijas ir ieteicamākas kā tablešu lietošana, jo caur inhalatoriem medikamenti tiek ievadīti tieši bronhos, jeb „mērķorgānos”. Caur inhalācijām jālieto mazāka medikamentu deva, tā iedarbojas ātrāk un nerada blaknes. Medikamentu inhalācijām tiek izmantoti dažāda veida inhalatori. Medikamentu daudzums, kas nonāk bronhos un plaušās, ir atkarīgs no inhalatora veida un inhalācijas tehnikas. Lai ārstēšana būtu veiksmīga, ir ļoti svarīga pareiza inhalatora izvēle un lietošana.

 

Astmas ārstēšanai izmanto sekojošos inhalatorus: sausā pulvera inhalatorus, dozētos inhalatorus ar krājtelpām, kompresijas inhalatorus. Vairāk par inhalāciju terapiju astmas ārstēšanā lasiet šeit.

 

Kompresijas inhalators. Kompresijas inhalators rada nevis tvaikus, bet aerosolu. Kompresora inhalators sastāv no kompresora, ko gaisa pavedes caurule savieno ar zāļu tvertni, kurā izveidota speciāla sprausla un deflektors. Kompresors rada saspiesta gaisa plūsmu caur sprauslu un inhalācijas šķīdums no zāļu tvertnes pakāpeniski sajaucas ar saspiesto gaisu un rodas mikroskopisku daļiņu aerosols. Kompresijas inhalatori plaši tiek izmantoti slimnīcās, un tie ir arī ātrās palīdzības mašīnu aprīkojumā, lai bronhiālās astmas pacientiem var sniegt pirmo palīdzību.

 

Krājtelpa. Tā ir antistatiska plastmasas tvertne ar vārstiem, ko pievieno dozētajam spiediena inhalatoram, lai atvieglotu inhalācijas procesu un uzlabotu medikamentu nonākšanu plaušās.  Krājtelpas astmas terapijā izmanto medikamentiem, kas pēc formas ir aerosols inhalācijām zem spiediena. Šie medikamenti atrodas baloniņos zem spiediena (kopā ar nesējgāzi - freonu) un ir savienoti ar spiediena inhalatoru. Krājtelpa attālina spiediena inhalatoru no mutes un uzlabo terapeitisko iedarbību, kā arī mazina medikamenta nevajadzīgu uzkrāšanos mutes dobumā, novērš „aukstā freona” efektu. Latvijā ir reģistrēts ievērojams skaits medikamentu, kuru inhalācijām, saskaņā ar zāļu aprakstu, tiek izmantotas krājtelpas. Vairāk par krājtelpu izmantošanu inhalācijām lasiet šeit.