Deguna blakusdobuma iekaisums

Deguna blakusdobuma iekaisums (sinusīts) rodas, infekcijai iekļūstot deguna blakusdobumos .

 

Pie deguna blakusdobumiem pieder pieres kaula dobums, spārnkaula dobums, augšžokļa (Haimora) dobumi un sietiņkaula šūnas, un šie dobumi ir savienoti ar deguna dobumu. Kopējais deguna blakusdobumu tilpums ir ap 50 kvadrātcentimetriem, lielākie ir augšžokļa dobumi ar 15 kvadrātcentimetriem.

---

 Diennakts laikā deguna un tā blakusdobumu gļotāda izdala ap 0,5 l gļotu – aizsardzībai, mitrināšanai, drenāžai.

 

Infekcija deguna blakusdobumos visbiežāk iekļūt no deguna dobuma. Parasti gļotas un sekrēti no deguna blakusdobumiem nonāk deguna vai rīkles apvidū, taču, ja ir radies aizlikums, sekrēti un gļotas sakrājas un rada iekaisumu. Dobumu atvērumu aizlikums var rasties tūskainas gļotādas dēļ, ko veicina saaukstēšanās slimības, gripa, kā arī deguna starpsienas izmaiņas. Jebkura saaukstēšanās var būt par iemeslu deguna blakusdobumu iekaisumam, tāpēc arī bieži šīs saaukstēšanās slimības nemanāmi pārvēršas jau par haimorītu.

 

Deguna blakusdobuma iekaisuma rašanos var veicināt nepareiza šņaukšana vai šķaudīšana (ja šņauc abas nāsis reizē, ja aiztur šķavas), deguna blakusdobumu sienu traumas, kā arī bojāti zobi, kuru saknes pieguļ augšžokļa dobumu apakšējai sienai.

 

Infekcijas slimību (gripas, skarlatīnas, masalu, plaušu karsoņa u.c.) gadījumā infekcija deguna dobumā var nokļūit arī ar asinīm.

 

Deguna blakusdobuma iekaisums var būt akūts vai hronisks. Hroniski iekaisumi rodas, ja nav izārstētas akūtās formas vai ir pavājināta organisma imunitāte. To attīstību sekmē arī  neizārstētas deguna dobuma slimības (deguna starpsienas izliekums, hroniskas iesnas, polipi) un adenoīdi.

 

Visbiežāk sastopams sietiņkaula šūnu iekaisums (etmoidīts) un augšžokļa dobumu gļotādas iekaisums (augšžokļa sinusīts jeb haimorīts), retāk — pieres kaula dobuma gļotādas iekaisums (frontīts) un spārnkaula dobuma gļotādas iekaisums (sfenoidīts). Dažkārt iekaist vairāki vai pat visi deguna blakusdobumi (pansinusīts).

 

Tā kā deguna blakusdobumu iekaisumi reti norisinās bez deguna gļotādas iekaisuma, pareizāk ir lietot terminu "rinosinusīts" . Akūts rinosinusīts var ilgt līdz četrām nedēļām, kad simptomi izzūd pilnībā.

 

Tipiskākie deguna blakusdobuma iekaisuma simptomi ir sāpes, kas lokalizējas vaigu, acu, pieres rajonā, retākos gadījumos arī spranda rajonā. Ja iekaisums lielāks, var pievienoties paaugstināta ķermeņa temperatūra un fizisks vājums, kā arī ārēji redzams uztūkums sejā. Iekaisuma visbiežākās pavadones ir iesnas.

 

Akūtu deguna blakusdobuma iekaisumu ārstē ar dažādām siltuma procedūrām, antibiotikām u.c. preparātiem, desensibilizējošiem līdzekļiem, kā arī cenšas sašaurināt deguna gļotādas asinsvadus ar īpašiem deguna pilieniem, lai mazinātu gļotādas tūsku. Parasti izmanto gļotas šķīdinošus medikamentus.

 

Plaši tiek izmantotas arī tvaika inhalācijas, jo tās šķidrina gļotas un palīdz no tām vieglāk atbrīvoties. Vairāk par tvaika inhalācijām lasiet šeit.

 

Hroniska deguna dobumu iekaisuma gadījumā var būt nepieciešama operācija slimās gļotādas izņemšanai un dobuma atveres atbrīvošanai. Atsevišķos gadījumos nepieciešama deguna starpsienas iztaisnošanas operācija.