Rinīts

4. novembris, 2016 pl. 10:59

Rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums. Galvenais rinīta simptoms ir deguna tecēšana.

Rinīts var būt akūts un hronisks. Akūta rinīta pirmie simptomi ir - aizlikts deguns, šķaudīšana. Rinīts sākas ātri un ar vispārēju stāvokļa pasliktināšanos, var paaugstināties arī ķermeņa temperatūra, parādīties galvas sāpes, pasliktināties elpošana caur degunu.

Degunā var būt nepatīkamas sajūtas: kņudināšana, kutināšana, nieze. Pēc tam var parādīties deguna dobuma tūska, iesnu tecēšana. Parasti rinīts var ilgt no 7 līdz 10 dienām. Ja bērna imunitāte ir spēcīga, rinīts var pāriet arī 3 dienās. Novājināta organisma gadījumā rinīts var kļūt hronisks un ievilkties līdz pat 3-4 nedēļām. Hronisks rinīts atšķiras ar savu ilgumu, aizlikts deguns ir ilgāku laiku, tāpat arī galvassāpes un iesnu tecēšana ir ilgāk. Deguna gļotāda hroniska rinīta gadījumā ir bāli-rozā vai zilgana. Hroniska rinīta simptomi ir - sausuma sajūta degunā, cietu izdalījumu veidošanās, spiediena sajūta un sāpes galvā. Izdalījumi no deguna ir biezi, dzeltenzaļi. Izdalījumu ir krietni vairāk kā parastu iesnu gadījumā.

Ir izdalāmi vairāki rinīta veidi:

Infekcijas rinīts
Alerģiskais rinīts
Vazomotorais rinīts
Traumatiskais rinīts

Infekcijas rinīts

Infekcijas rinīta visizplatītākais cēlonis ir rinovīrusi. Tie ir mazi bezapvalka RNS saturoši vīrusi, kas pieder Picornaviridaedzimtai. Pazīstami vairāk kā 150 rinovīrusu serotipi, kas arī izskaidro faktu, ka rinovīrusu infekcija ir biežākais augšējo elpceļu iekaisumu (iesnas) iemesls. Infekcija izplatās gaisa pilienu un roku kontakta ceļā. Infekcijas avots ir slimais cilvēks, kurš ir infekciozs inkubācijas perioda beigās un visu slimības klīnisko periodu (7dienas). Rinovīrusu cirkulācija novērojama visu gadu, maksimālu intensitāti sasniedzot pārsvarā rudenī un pavasarī. Inkubācijas periods ilgst līdz 2 dienām, slimība ilgst 5 - 7 dienas. Rinovīrusi izraisa tikai augšējo elpceļu slimības un gandrīz nekad nav iemesls dziļo elpceļu iekaisumiem.

Infekcijas rinīta izraisītājs var būt arī baktērijas - streptokoki, stafilokoki, pneimokoki, vai citi kairinātāji. Infekcijas rinītu veicinošs faktors ir saaukstēšanās. Vīrusi, baktērijas vai citi kairinātāji rada deguna gļotādas akūtu vai hronisku iekaisumu, kā rezultātā izdalās pārmērīgs gļotu daudzums. Gļotu pastiprināta izdalīšanās izraisa jau minēto deguna tecēšanu, kā arī deguna aizsprostošanos un aizdegunes tecēšanu.

Slimības sākums parasti ir akūts, retāk pakāpenisks. Raksturīgas katarālas parādības - šķaudīšana, skrāpēšanas sajūta kaklā, apgrūtināta elpošana caur degunu, pēc nedaudz stundām parādās daudz serozu izdalījumu no deguna, kuri vēlāk paliek gļotaini un sabiezē. Var parādīties acu asarošana. Temperatūra ir normāla vai nedaudz paaugstināta. Var pievienoties sauss klepus un balss aizsmakums

Akūtās iesnas sevišķi bīstamas zīdaiņiem, jo traucē zīšanu, kā arī var izraisīt vidusauss iekaisumu; infekcija var izplatīties arī uz balseni, bronhiem, plaušām.

INFEKCIJAS RINĪTA ĀRSTĒŠANA: Ja bakteriālas izcelsmes saslimšana ir izslēgta, tad ārstēšana ir simptomātiska t.i.:

■ Deguna skalošana, deguna gļotādas normālu funkciju atjaunošana - vienkārša un efektīva metode, īpaši iesakāma zīdaiņiem, maziem bērniem. Piemēram: Sterimar, Hummer, Coldamaris u.c. Par deguna skalošanu vairāk lasiet šeit.

■ Pretsāpju/pretiekaisuma medikamentu lietošana. Piemēram: ibuprofēns, aspirīns u.c.

■ Deguna pilieni, ziedes kuri uzlabo elpošanu. Piemēram: nafazolīns, ksilometazolīns, oksimetazolīns un fenilefrīns u.c. Jāatceras, ka šos preparātus nedrīkstētu lietot ilgāk kā 7-10 dienas, citādi deguna gļotādai var nodarīt tikai ļaunumu, jo sākas gļotādas atrofija, kas noved pie normālu fizioloģisku funkciju iznīcināšanas.

■ Vitamīnu, vitamīniem bagāta uztura lietošana.

■ Zāļu tēju lietošana. Piemēram: liepziedu, aveņu.

Komplikāciju gadījumā lieto antibiotikas. Profilaksē galvenais ir norūdīšanās.

Alerģiskais rinīts

Alerģija (no grieķu valodas - reakcija uz svešu) ir paaugstināta jutība pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem. Alerģiskais rinīts ir alerģiska saslimšana, kas attīstās, alergēniem nonākot uz deguna dobuma gļotādas. Alergēni izraisa histamīna palielināšanos, kā rezultātā cilvēka deguna, kakla vai acu rajonā palielinās šķidruma ražošana. Ar alerģisku rinītu slimo 5 – 20% iedzīvotāju, un bērniem un jauniešiem tas rodas visbiežāk (līdz 20%). Alerģiskais rinīts izpaužas ar četriem galvenajiem simptomiem: izdalījumi no deguma, apgrūtināta elpošanu caur degunu, šķaudīšana un nieze (kņudēšana) deguna dobumā.

Alerģisko rinītu var iedalīt sezonālajā un pastāvīgajā.

Sezonālais alerģiskais rinīts ir alerģiska saslimšana, ko izraisa ar vēju apputeksnējamo augu putekšņi. Tas sāk attīstīties tikai tā auga (vai augu) ziedēšanas periodā, pret kura putekšņiem pacientam ir alerģija. Sezonāls rinokonjunktivīts jeb siena drudzis ir visbiežākais alerģiska rinīta veids, ko izraisa deguna gļotādas specifiska alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem. Tas raksturojas un noris ar ūdeņainiem caurspīdīgiem izdalījumiem no deguna lielā daudzumā, šķaudīšanu, deguna niezi, kā arī deguna aizlikumu.

Pastāvīgais alerģiskais rinīts ir alerģiska saslimšana, ko izraisa pelējuma un mājas putekļu ērcīšu alergēni. No pastāvīgā alerģiskā rinīta pacients cieš nepārtraukti. Simptomi ir līdzīgi kā slimības sezonālai norisei, taču parasti ir mazāk izteikti. Dažreiz pastāvīgā alerģiskā rinīta vienīgais simptoms ir deguna aizlikums. Pastāvīgajam alerģiskajam rinītam ir raksturīga arī šķaudīšana, mostoties no rīta vai naktī.

Alerģiskais rinīts, ko izraisa dzīvnieku alergēni, izpaužas tāpat kā tipisks sezonālais alerģiskais rinīts, tikai simptomi rodas pēc kontakta ar dzīvniekiem, pret kuru izdalītajiem alergēniem pacients ir jutīgs.

ALERĢISKĀ RINĪTA ĀRSTĒŠANA: tā ir svarīga, jo neadekvāti un nepietiekami ārstēts alerģiskais rinīts var izraisīt dažādas komplikācijas – bērniem tas var būt vidusauss iekaisums, pieaugušajiem – deguna blakusdobumu iekaisuma un polipu rašanās. Ārstēšana sākas ar slimieka izglītošanu par alerģijas testu rezultātu nozīmi, izvairīšanās iespējām no alergēna, ārstēšanas guvumu un iespējamām blaknēm. Pastāv dažas rekomendācijas, atkarībā no alergēnu veida.

Ja slimību ierosina putekšņu alergēni, ieteicams:

Augu ziedēšanas laikā vairāk uzturēties telpās;
Augu ziedēšanas laikā pārcelties uz citu klimatisko zonu;
Aizvērt logus dzīvoklī, nēsāt aizsargbrilles un izmantot aizsargfiltru automašīnas kondicionēšanas iekārtā.

Ja slimību ierosina mājas putekļu alergēni, ieteicams:

Vairāk izmantot sintētiska materiāla segas un spilvenus un mazgāt tos katru nedēļu 60 grādu temperatūrā;
Ne retāk kā reizi nedēļā veikt telpu mitro uzkopšanu;
Atbrīvoties no paklājiem, bieziem aizkariem un mīkstajām rotaļlietām;
Izmantot gaisa attīrītājus.

Ja slimību ierosina mājdzīvnieku alergēni, ieteicams:

Atbrīvoties no mājdzīvniekiem;
Neļaut dzīvniekiem ieiet guļamistabā;
Regulāri mazgāt dzīvniekus.

Ja ir zināms alergēns, var pamazināt organisma jutību, izmantojot no alergēna pagatavotu ekstraktu. Ja alergēns nav zināms, organisma pārmērīgo jutību novērš ar dažādiem medikamentiem.

Asinsvadus sašaurinošie preparāti. Tos lieto dažādiem iesnu variantiem, t.sk. arī alerģiskā rinīta gadījumā. To darbības pamatā ir ātra gļotādas pietūkuma novēršana, atvieglojot elpošanu caur degunu. Šo līdzekļu trūkums ir tas, ka tiem nav profilaktiskās iedarbības, kā arī pacients pie tiem ātri pierod.
Antihistamīna medikamenti. Šie medikamenti neitralizē histamīna darbību, kuru alerģiskās reakcijas rezultātā izstrādā šūnas. Tie samazina gļotādas pietūkumu, deguna izdalījumu apjomu, niezi. Tie ir viegli noritošas slimības terapijas pamatā, kā arī tos lieto kompleksajā ārstēšanā vidēji smagu un smagu alerģisko iesnu gadījumā.
Lokālas darbības kortikosteroīdi. Šie medikamenti nomāc alerģisko reakciju kopumā. Tos izsmidzina uz deguna gļotādas, tie var tikt lietoti pie jebkuras slimības smaguma pakāpes, un tie ir pirmās izvēles līdzekļi vidēji smagu un smagu alerģisko iesnu gadījumā. Šis medikamentu tips efektīvi bloķē visus simptomus un novērš to progresēšanu.
Nātrija kromoglikāts. Šim medikamentam piemīt mērens pretiekaisuma efekts, un tas labvēlīgi ietekmē simptomus.

Bieži tiek izmantota augstāk minēto preparātu kombinācija. Visizplatītākā ir antihistamīna preparātu un lokālās darbības kortikosteroīdu kombinēta izmantošana. Bieži tiek izmantota arī imūnterapija ar alergēniem, pret kuriem pacients ir jutīgs. Šī metode ietver pastāvīgas alergēnu injekcijas pieaugošās devās. Imūnterapija ar alergēniem, ja ārsts ir adekvāti noteicis devas, spēj samazināt simptomu intensitāti un vajadzību pēc zāļu terapijas.

Vazomotorais rinīts

Vazomotorais jeb neirogēnais rinīts biežāk mēdz būt cilvēkiem ar nestabilu nervu sistēmu. Slimības pamatā ir organisma pastiprināta neadekvāta reakcija uz temperatūra vai laikapstākļu maiņu, pat garastāvokļa maiņu. Tās izpaužas lēkmjveidīgi. Lēkmes laikā deguna gļotāda kļūst zilgana, tūskaina. Ārstē, nostiprinot nervu sistēmu.

Traumatiskais rinīts

Traumatiskais rinīts, kas rodas saistībā ar kādu deguna gļotādas vai deguna traumu, kas radusies dažādu iemeslu dēļ (ķirurģiska iejaukšanās, piededzināšana, svešķermenis degunā utt.), kā arī - rinītu var izraisīt apkārtējā vidē esošie faktori: putekļi, dūmi, ķīmiskas vielas gaisā.

Rinīta ārstēšana

Viena no visefektīvākajām rinīta ārstēšanas metodēm ir deguna skalošana ar sālsūdeni vai jūras ūdeni. Par deguna skalošanu vairāk lasiet šeit.