Iesnas

Iesnas ir viens no galvenajiem deguna gļotādas iekaisuma simptomiem. Deguna gļotāda ir organisma robežbarjera ar apkārtējo vidi, kuras uzdevums ir pasargāt organismu no saslimšanas. Deguna dobums un blakusdobumi ir klāti ar gļotādu un vesela gļotāda katru dienu izdala apmēram 1000 ml sekrēta. Sekrēts no deguna blakusdobumiem nonāk deguna dobumā un tad tiek virzīts uz rīkli, kur tiek norīts. Šo pārvietošanos nodrošina gļotādas epitēlija skropstiņas. Sekrēta veidošanās un ir veids, kā organisms cīnās ar slimības izraisītājiem.

---

 

Deguna gļotādas iekaisums izraisa asinsvadu paplašināšanos, palielinās asinsvadu šķidruma caurlaidība, tādējādi gļotādā uzkrājas šķidrums (edēma) un veidojas vairāk sekrēta, no kā rodas deguna aizlikums un iesnas. Bieži pievienojas arī nepatīkama acu asarošana. Gļotādas sekrēts pēc dažām dienām no šķidra var pārvērsties arvien biezākā. Ja ir bakteriālā infekcija, tas pārvēršas gļotaini - strutainā, dzektenīgi zaļā sekrētā. Tā kā tiek bojāta gļotāda, sekrētam dažkārt var pievienoties arī asinis. Kad slimība iet uz beigām, sekrēts kļūst arvien biezāks, un var rasties sausuma sajūta degunā.  Tā kā cieš gļotāda, degunā var rasties arī nieze, šķaudīšana, pievienojas ožas un garšas sajūtas traucējumi.

Deguna gļotādas iekaisums rodas, ja vājinājusies imunitāte un organisms nespēj izdalīt pietiekami daudz antivielu pret vīrusiem un citiem mikroorganismiem, kas iemitinājušies deguna gļotādā. Iesnas ir pirmā pazīme, ka organisma līdzsvars ir iztraucēts. Deguna gļotādas pienākums ir attīrīt gaisu, sasildīt aukstu gaisu, atvēsināt karstu gaisu, kas ienāk ķermenī. Ja līdzsvars ir traucēts, deguna gļotāda paliek sausa, vai tieši otrādi – mitra, tūkst, pampst, un tur veidojas mikroorganismi.

 

Iesnas var rasties vienīgi tad, ja ir samazinātas gļotādas aizsargspējas, savukārt tās visbiežāk samazinās no saaukstēšanās. Gļotādas iekaisums nomāc normālu mukociliāru darbību, mazinot gļotu plūsmu no blakusdobumiem un deguna dobuma. Tas palielina sekundāras bakteriālas infekcijas risku.

 

Ar iesnu palīdzību organisms cenšas ātrāk atbrīvoties no infekcijas izraisītājiem.

 

Iemesli, kādēļ rodas iesnas, var būt saistīti ar kopējo imūnsistēmas pavājināšanos vai arī ar lokālo kairinājumu. Parasti runā par infekciozām vai neinfekciozām iesnām - atkarībā no tā, vai tās norit ar vīrusu/ bakteriālās infekcijas simptomiem vai nē. Piemēram, alerģijas izraisītas iesnas parasti ir neinfekciozas.

 

Saslimšanu ar iesnām var veicināt:

- Organisma imunitātes mazināšanas, ko var ķermeņa atdzišana, nepilnvērtīgs miegs, neveselīga pārtika, stress utt.;

- Laika apstākļu maiņa, temperatūras vai gaisa mitruma svārstības;

- Apkures sezonas izraisītā sausā gaisa deguna gļotādas kairinājums;

- Kairinātāji (piem. ķīmiskas vielas un alergēni);

- Deguna polipi vai šķība deguna starpsiena;

- Hormonālas izmaiņas menstruāciju vai hormonterapijas laikā;

- Sistēmas saslimšanas u.c. faktori.

 

 

Slimībai progresējot, seko nākamā, t.s. katarālā stadija, kas izpaužas ar ūdeņainu un pēc tam gļotveidīgu deguna sekrēciju. Elpošana ar degunu ir apgrūtināta vai pat neiespējama, rodas pilna deguna sajūta, balsij ir nazāla pieskaņa, parādās asarošana un bieži nepatīkama spiediena sajūta ausīs. Vienlaikus rodas pārejoši ožas traucējumi.

Šādi skarta gļotāda lielākoties tiek inficēta ar baktērijām. Tās rezultātā gļotainā sekrēcija kļūst par gļotaini strutainu vai strutainu (iegūst dzeltenu vai dzeltenzaļu nokrāsu). Gadījumā, kad vīrusa infekcija pārgājusi bakteriozā iekaisumā, saslimšanā var rasties komplikācijas. Īpaši nopietna slimības gaita var būt maziem bērniem. Zīdaiņi reaģē ar augstām temperatūrām, līdz pat 40°C, ko reizēm pavada arī febrilie krampji.

 

Visbīstamākās, protams, ir komplikācijas. Galvenokārt maziem bērniem bieži rodas vidusauss iekaisums. Sastopams arī deguna blakusdobumu iekaisums, bronhu iekaisums, dažkārt konjunktivīts vai asaru maisiņu iekaisums. Tādēļ svarīgi neielaist slimību un laicīgi sākt ar to cīnīties.

Iesnas var būt akūtas un hroniskas. Īpaši nošķir vēl alerģiskās iesnas, vazomotoriskās jeb neirogēnās iesnas un ozēnu (smakojošās iesnas).

 

Akūtas iesnas ilgst piecas līdz septiņas dienas. Akūtu iesnu izraisītāji galvenokārt ir vīrusi, retāk streptokoki, stafilokoki, pneimokoki u.c. Veicinošs faktors – saaukstēšanās. Sākumstadijai raksturīga sausuma, karstuma, spiediena sajūta degunā, galvassāpes, šķaudīšana, asarošana, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas traucējumi, balss tembra maiņa. Vēlāk no deguna izdalās ļoti daudz ūdeņaina vai ūdeņaini gļotaina šķidruma, bet pašsajūta uzlabojas. Slimības beigu posmā izdalījumu daudzums samazinās un tie kļūst strutaini.

 

Laikus neārstējot akūtas iesnas tās var izraisīt vidusauss iekaisumu, izplatīties arī uz balseni, bronhiem un plaušām vai ar laiku kļūt par hroniskām iesnām. Akūtas iesnas sevišķi bīstamas ir zīdaiņiem, jo traucē zīšanu, kā arī var izraisīt vidusauss iekaisumu, infekcija var izplatīties arī uz balseni, bronhiem, plaušām.

 

Hroniskas iesnas var attīstīties no akūto iesnu nepareizas ārstēšanas (ilgstoša deguna gļotādas asinsvadu sašaurinātājlīdzekļu lietošana), kā arī nepilnīgi izārstētu akūto iesnu rezultātā, kad deguna blakusdobumos var uzkrāties strutas. Hroniskās iesnas iedala vienkāršajās jeb katarālajās, hipertrofiskajās jeb hiperplastiskajās (raksturīga deguna gļotādas sabiezēšana) un atrofiskajās (deguna gļotāda kļūst plāna). Hroniskas iesnas var izraisīt arī pastāvīgi mehāniski, ķīmiski vai termiski deguna gļotādas kairinātāji, deguna un deguna blakusdobumu slimības, piemēram, deguna starpsienas izliekums, adenoīdi, alkohola lietošana, smēķēšana, dažādas iekšējo orgānu, sirds un asinsvadu slimības. Hroniskajām iesnām raksturīgi pastāvīgi izdalījumi no deguna, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas un dzirdes traucējumi. Organisma vispārējais stāvoklis apmierinošs. Hronisko iesnu diagnozi un ārstēšanu var noteikt tikai ārsts otorinolaringologs.

 

Alerģiskās iesnas izraisa dažādas ieelpotās vielas (putekļi, dažādu augu ziedputekšņi, medikamenti u.c.). Šī tipa iesnas parasti rodas cilvēkiem ar noslieci uz alerģiskām reakcijām un tās parasti izpaužas lēkmju veidā, ar ūdeņainiem izdalījumiem, šķaudīšanu, apgrūtinātu elpošanu caur degunu.

 

Vazomotoriskās iesnas izraisa organisma pastiprināta neadekvāta reakcija uz laika temperatūru vai laika apstākļu maiņu, reizēm pat garastāvokļa maiņu. Šī tipa iesnas vairumā gadījumu piemeklē cilvēkus ar nestabilu nervu sistēmu un izpaužas lēkmju veidā.

 

Grūtnieču iesnas. Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī sievietes organisms īpaši tiek pakļauts hormonālajām izmaiņām, kas nereti izraisa gļotādas tūsku. Tāpēc ir novērojamas iesnas un deguna tecēšana, kas ir tīri fizioloģiska parādība. Līdz 30% sieviešu grūtniecības laikā piemeklē hormonālo svārstību izraisītās, neinfekciozās iesnas, bet bieži ir arī vīrusu/baktēriju izraisītās iesnas, jo organisma aizsargspējas var būt mazliet pavājinātas. Grūtniecības laikā, īpaši pirmos trīs mēnešus, jāizvairās no tūsku mazinošo medikamentu lietošanas, tā vietā jāizmanto skalošana ar sālsūdeni, inhalācijas u.c. nekaitīgas metodes.

Ilgstoši neārstētas akūtas iesnas var kļūt par hroniskām iesnām, kā arī savlaicīgi neārstējot iesnas var rasties dažādas bīstamas komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisums, blakusdobumu iekaisums, bronhu iekaisums, konjuktivīts vai asaru maisiņu iekaisums u.c. komplikācijas. Akūtu iesnu ārstēšanas galvenie uzdevumi ir sekojoši:

 

 

Tūsku mazinošos deguna pilienus, ziedes vai izsmidzinātājus, kas satur fenileprīnu, ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu, nedrīkst lietot ilgāk par septiņām dienām, jo deguna gļotāda pie tiem pierod un vairs neatbrīvojas no tūskas pati. Pārlieku daudz lietoti, šie medikamenti var izraisīt arī galvas sāpes, miega traucējumus un nervozitāti, turklāt deguna pilienu lietošana var atsaukties arī uz drošu autovadīšanu;

 

Antibiotikas jālieto tikai bakteriālo iesnu gadījumos un tikai tad, ja šādu diagnozi un antibiotiku lietošanas nepieciešamību noteicis ārsts. Ārsts antibiotikas biežāk izraksta tad, ja iesnām jau pievienojas komplikācijas.

 

Grūtniecības laikā, īpaši pirmos trīs mēnešus, no tūsku mazinošo medikamentu lietošanas jāizvairās, tā vietā jāizmanto skalošana ar sālsūdeni, inhalācijas u.c. nekaitīgas metodes.