Klepus

4. novembris, 2016 pl. 10:50

Klepus ir viens no cilvēka organisma aizsargmehānismiem. Klepus ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Klepus ir reflektors akts, kuru izraisa elpceļu kairinājums. Elpceļos ir vietas, kuras ļoti jutīgas pret kairinājumu. Tās atrodas rīkles mugurējā sienā, balsenē, trahejas dalīšanas vietā un bronhos. Kad elpceļi tiek kairināti, signāls nonāk klepus centrā, kas atrodas galvas smadzenēs. Tādējādi klepojot elpceļi tiek attīrīti no mehāniskiem šķēršļiem (gļotām, putekļiem, ziedputekšņiem, baktērijām, elpceļos iekļuvušām ēdiena daļām un tml.), kas traucē gaisa plūsmai. Tāpēc klepu nevajag apspiest, bet ar dažādiem līdzekļiem jāpanāk vieglāku atklepošanu. Lai klepus beigtos, jāpārtrauc kaitīgo faktoru iedarbība uz elpceļiem un jāārstē šo faktoru radītais iekaisums.

Klepus sākas kā dziļa ieelpa, kam seko strauja izelpa ar raksturīgu skaņu. Šajā brīdi gaiss no plaušām tiek izgrūsts ar līdz pat 480 km/h lielu ātrumu. Ar šo gaisa plūsmu no elpceļiem tiek izgrūstas krēpas un gļotas, kā arī sīkāki svešķermeņi. Taču pēc dziļas un spēcīgas izelpas klepus laikā, seko dziļa ieelpa, kas no jauna kairina elpceļus, tāpēc seko nākamā klepošana.

Pastāv 200 dažādi saaukstēšanās vīrusi un 20 dažādas baktērijas, kas var izraisīt augšējo elpošanas ceļu saslimšanu. Tiem aktivizējoties, gļotādā rodas bojājumi, izdalās gļotas un krēpas, kas rada kairinājumu un izraisa klepu. Iekaisumi var rasties dažādos elpceļu orgānos - rīkles galā, balsenē, trahejā, pleirā, bronhos un plaušās. Klepus var parādīties arī ar saaukstēšanos nesaistītu slimību gadījumā, piemēram, kā alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem vai mājdzīvniekiem. Klepus cēlonis var būt arī, piemēram, emocionāls sasprindzinājums.

Visbiežāk klepus rodas vīrusa izraisītu augšējo elpceļu gļotādas iekaisuma dēļ, kas arī rada kairinājumu un pastiprinātu gļotu izdalīšanos. Klepus palīdz izvadīt no organisma infekciju un novērst tās tālāku izplatību.

Klepus veidi

Medicīniski klepu var iedalīt pēc tā, cik ilgi klepus slimnieku nomoka un pēc tā, kā klepus izklausās. Izvērtējot klepus ilgumu, to var iedalīt divās stadijās - akūts un hronisks klepus. Akūts klepus ilgst mazāk par 3 nedēļām, subakūts klepus - no 3 līdz 8 nedēļām, hronisks klepus - vairāk kā 8 nedēļas.

Akūts klepus. Akūtu klepu var izraisīt daudzi faktori, bet vīrusu izcelsmes saaukstēšanās ir visizplatītākais cēlonis. Augšējo elpceļu rinovīruss, kas inficē galvenokārt nazofaringu, ir viens no biežākajiem akūta klepus izraisītājiem. Parasti akūts klepus netiek uzskatīts par nopietnu saslimšanu, jo to visbiežāk izraisa saaukstēšanās un tas ir pārejošs. Tomēr jāatceras, ka akūts klepus var būt nopietns simptoms daudz smagākām saslimšanām, piemēram - pneimonijai, akūtai plaušu embolijai, plaušu tūskai vai plaušu vēzim.

Hronisks klepus. Klepus, kas ir ieildzis vairāk kā 8 nedēļu garumā, jau tiek uzskatīts par hronisku klepu un ir viens no biežākajiem pulmonologa apmeklējuma iemesliem. Tomēr bieži vien cilvēks ar laiku pierod pie klepus un ārsta palīdzību nemeklē, sevišķi, ja šis klepus būtiski netraucē ikdienas aktivitātēm un nakts mieram. Hroniskais klepus īpaši izplatīts ir smēķētāju vidū. Smēķēšanas iespaidā ar laiku attīstās hronisks smēķētāju bronhīts.

Klepu var iedalīt divās lielās grupās - recidivējošs un pastāvīgs. Recidivejošs klepus ir tas, kas atkārtojas pēc zināma laika perioda, bet starplaikos klepus nav. Pastāvīgs klepus ir tad, kad klepo gandrīz bez pārtraukumiem mēnešiem ilgi.

Klepu var iedalīt arī sekojoši - sauss jeb neproduktīvais klepus, mitrs jeb produktīvais klepus un reflektors jeb spastiks klepus.

Sauss klepus. Sausu, kairinošu klepu bez krēpām visbiežāk novēro slimības sākumā. Tas rada palielinātu slodzi balss saitēm un kaklam, kas parasti ir iekaisis. Sauss klepus mēdz pastiprināties uz nakti, traucējot veselīgu miegu. Sauss klepus parasti mēdz būt īpaši mokošs un nereti tam pievienojas arī galvas sāpes un pat paaugstinās asins spiediens. Sausa klepus gadījumā sākumā parasti novērojams balss piesmakums, kas vēlāk pāriet balss afonijā - balss zudumā. Sauss klepus var būt arī alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem vai mājdzīvniekiem, taču klepus lēkmes naktīs var izraisīt alerģija pret mājas putekļu ērcīti. Mokošas sausa klepus lēkmes, līdzīgas kā alerģijas gadījumā, var liecināt par astmu sākuma stadijā.

Mitrs klepus. Parasti mitrs klepus seko pēc sausa klepus. Ārstēšanās vai organisma imūnās sistēmas darbības rezultātā sāk parādīties krēpas - gļotaini izdalījumi elpceļos. Gļotas jeb krēpas veidojas leikocītu darbības rezultātā – tie cīnās ar infekciju. Klepus kļūst mīksts un mitrs, jeb produktīvs.

Reflektors klepus. Reflektors klepus nav saistīts ne ar saaukstēšanos, ne ar citām elpošanas sistēmas slimībām. Šāda klepus cēlonis var būt, piemēram, iekaisums citur organismā vai sirds asinsvadu sistēmas slimība. Šāds, sākumā neskaidras izcelsmes, klepus var izpausties dažādi – gan kā krekšķis, gan kā mitrs klepus ar krēpām u.c.

Lēkmjveida klepus. Tas novērojams pie dažām slimībām, t.sk. pie bronhiālās astmas.

Klepus veidi atšķiras atkarībā no tā, kurā orgānā radies iekaisums. Ja iekaisums ir rīklē, tam raksturīgs rīkles gala apsārtums un viegls klepus, kas īpaši lielu diskomfortu nerada. Ja iekaisums ir balsenē, klepus ir sauss un rejošs. Sākumā novēro balss piesmakumu, kas vēlāk pāriet balss zudumā (afonijā), tādēļ runāt var vienīgi čukstus. Ja iekaisums ir trahejā, klepus ir sauss, lēkmjveida, sāpīgs un dobjš. Bronhu iekaisuma gadījumā klepus sākumā ir sauss, vēlāk notiek atkrēpošanās, un tas var būt arī lēkmjveida. Ja iekaisums radies pleirā, tam raksturīgs īss, biežs un kairinošs klepus. Plaušu karsoņu gadījumā klepus ir sauss, sākumā - īss, vēlāk - lēkmjveida. Visi šie klepus veidi var kombinēties, un iekaisums var pāriet no viena orgāna uz otru.

Smagos saslimšanas gadījumos klepojot ir novērojamas arī sāpes. Tās izraisa gļotādas pietūkums un iekaisums. Brīžiem klepošanas procesā piedalās arī muskulatūra – klepus izsauc elpošanas ceļu muskulatūras spazmas. Novērojams arī tāds klepus, kas lēkmju veidā moka pa naktīm. Tas saistīts ar balsenes iekaisumiem. Pa dienu cilvēks it kā jūtas vesels, taču naktī sākas piesmakums un sauss, rejošs klepus, kas ilgst atkarībā no iekaisuma dziļuma.

Ilgstošs klepus kaitīgi iedarbojas uz plaušām, izraisot to uzpūšanas jeb hiperventilāciju. Turklāt ilgstošs klepus rada papildu slodzi sirdij, attīstās tā saucamās sekundārās kardiopātijas. Dažreiz novēro asins izplūdumus acs ābolā.

Klepus ārstēšana

Klepu nedrīkst ignorēt, jo īpaši, ja klepus piemeklējis bērnus. Bērniem elpceļi ir ļoti īsi, tādēļ svarīgi ir pēc iespējas ātrāk apturēt gan iesnas, gan klepu, gan kakla sāpes. Ja iekaisuma process ir sācies, tas var turpināties uz apakšējiem elpošanas ceļiem. Bērniem, tāpat kā pieaugušajiem ir būtiski lietot uzturā daudz šķidruma, lai veicinātu atkrēpošanu. Bērniem iesnas ir biežākais klepus cēlonis, jo to iesnu izdalījumi, kas pil no nāsīm kaklā rada elpceļu kairinājumu un klepu. Tādā gadījumā pirmkārt būtu jāārstē iesnas! Ārstēšana un atbilstoša pretklepus līdzekļu izvēle atkarīga no klepus cēloņa, jo vispirms ir jāvēršas pret pamatslimību. Uzsākot klepus ārstēšanu būtiski noteikt kāda veida klepus pacientu nomoka, jo sausa jeb neproduktīvā klepus ārstēšana atšķiras no mitra jeb produktīvā klepus ārstēšanas! Visu klepus veidu ārstēšanai bērniem paredzētie inhalatori ir apskatāmi šajā sadaļā - kompresijas inhalatori bērniem.

Sausa klepus ārstēšana. Sauss, kairinošs klepus bez krēpām visbiežāk novērojams slimības sākumā. Vīrusu izcelsmes saaukstēšanās ir visizplatītākais klepus cēlonis. Sausa klepus ārstēšanas mērķis ir nobloķēt tā tālāko progresēšanu, nomācot klepus refleksu, šķidrinot krēpas, paplašinot bronhus un veicinot atkrēpošanu.

Sausu klepu bieži izraisa gļotas, kas pil no nāsīm kaklā, tādā veidā radot kairinājumu un klepu. Dažkārt, īpaši, ja klepus ir tikai naktī, to izraisa iesnas, atrodoties guļus stāvoklī, izdalījumiem kairinot elpceļus. Tādā gadījumā pirmkārt būtu jāārstē iesnas.

Gļotas rada pats organisms, lai bronhi varētu atbrīvoties no kairinātāja. Atkrēpošanās līdzekļi mazina gļotu viskozitāti un atvieglo to izdalīšanos. Atkrēpošanas līdzekļiem var būt divejāds darbības mehānisms: 1) Reflektorisks - kairina kuņģa gļotādu, kā rezultātā palielinās bronhu sekrēcija, skropstiņepitēlija un bronhu gludās muskulatūras aktivitāte. 2) Tieša iedarbība uz bronhu gļotādu, šķidrinot krēpas un veicinot to izdali.

Krēpas jeb gļotas veidojas baltajiem asinsķermenīšiem (leikocītiem) cīnoties ar infekciju. Tās uzkrājas elpceļos un ar klepus palīdzību tiek izvadītas ārā. Jo ātrāk elpošanas sistēma atbrīvojas no krēpām, jo ātrāk uzlabojas pašsajūta. Tāpēc, ja klepus ir sauss, ja ir par maz krēpu vai arī, ja krēpas ir nepieciešams šķidrināt, var lietot atkrēpošanas līdzekļus, kas mazina krēpu stingrību un atvieglo to atdalīšanos, līdz ar to mīkstina klepu.

Mukolītiskie līdzekļi šķidrina krēpas, samazina to viskozitāti un atvieglo atkrēpošanu. Bronholītiskie līdzekļi tiek lietoti gadījumos, kad vienlaikus ar klepu pastiprinās un tiek provocētas bronhospazmas. Paplašinot bronhus, vieglāk tiek izvadītas krēpas. Pretklepus sīrupiem un krūšu tējām ir kompleksa darbība. Tie veicina atkrēpošanu un imunitāti, nodrošina pretiekaisuma un bronhus paplašinošu iedarbību.

Atkrēpošanu veicinoša iedarbība piemīt gan dažādiem ārstniecības augiem (alvejai, lakricai, mārsilam, māllēpēm, ceļtekām, Īslandes ķērpim, pelašķim, ālantei, priežu pumpuriem), gan ēteriskajām eļļām (eikalipta, timiāna eļļai).

Sausu klepu palīdz novērst pretklepus līdzekļi. Ir pretklepus līdzekļi, kas nomāc klepu, iedarbojoties uz klepus centru smadzenēs, un tādi, kam piemīt pretiekaisuma, vietēji anestezējošu un bronholītisku iedarbība. Jāņem vērā, ka šos līdzekļus nelieto gadījumos, ja sākusies atkrēpošana.

Mitra klepus ārstēšana. Slimībai attīstoties, gļotas jeb krēpas veidojas leikocītu darbības rezultātā – jo organisms cīnās ar infekciju. Klepus kļūst mīksts un mitrs, jeb produktīvs. Šajā klepus stadijā klepu nomākt nedrīkst, jo tā rezultātā tiek attīrīti elpceļi. Jo ātrāk elpošanas sistēma tiek atbrīvota no krēpām, jo ātrāk uzlabojas pašsajūta.

Šajā klepus stadijā krēpas nepieciešams šķidrināt, lai tās vieglāk izdalītos, veicināt atkrēpošanu un paplašināt bronhus, lai atvieglotu atkrēpošanu. Nepieciešams lietot daudz šķidruma gan ūdeni, gan dažādas ārstniecības augu tējas, kas veicina atkrēpošanu.

Inhalācijas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ārstēt klepu. Vairāk par klepus ārstēšanu ar inhalācijām lasiet šeit.