Paaugstināta temperatūra

 

Cilvēka ķermeņa temperatūru regulē īpaši iekšējās kontroles mehānismi, kas nodrošina pastāvīgu ķermeņa temperatūru visu diennakti ap 37°C. Cilvēks temperatūra diennakts laikā nav vienāda un svārstās robežās no 36°C līdz 37,8°C. Augstāka tā ir agri no rīta un ap plkst. 4 — 6 pēcpusdienā. Šo amplitūdu (apmēram 0,6°C robežās) sauc par cirkādo temperatūras ritmu un šīs svārstības novēro gan veselam, gan slimam cilvēkam. Svarīgi atzīmēt, ka temperatūra dažādās ķermeņa vietās ir atšķirīga — padusē tā ir zemāka, bet mutē un taisnajā zarnā — par 0,5 — 0,6°C augstāka.

 

Vislabāk temperatūru mērīt lielo asinsvadu tuvumā — mutē vai taisnajā zarnā, nevis padusē, jo ādas normālā temperatūra parasti ir par 1°C zemāka (ap 36,6º C). Serdes jeb ķermeņa iekšējo temperatūru precīzāk atspoguļo mutes vai taisnās zarnas temperatūra. Ikdienā būtu ieteicamāk mērīt mutes temperatūru, tikai maziem bērniem temperatūru vieglāk mērīt rektāli.

 

Bērniem temperatūras reakcija parasti ir daudz izteiktāka nekā pieaugušajiem un var sasniegt pat 41,5º C, savukārt pieaugušajiem tikpat nopietnu saslimšanu gadījumos tā ir normāla vai paaugstinās tikai līdz 38, retāk 39°C. Augsta temperatūra parasti liecina par labu imunitāti, turpretim smagas, pat nāvējošas infekcijas (īpaši jaundzimušajiem un veciem cilvēkiem) var norisēt ar normālu temperatūru vai tikai nelielu tas paaugstināšanos.

Paaugstinātai temperatūrai var būt dažādi cēloņi, bet biežākais cēlonis ir vīrusu un baktēriju izraisīta infekcija. Ķermeņa temperatūras kāpšana šajā gadījumā ir aizsargmehānisms – imūnsistēma reaģē uz mikrobu iekļūšanu organismā un aktivējas, lai iznīcinātu mikrobus un kavētu to vairošanos. Paaugstināta ķermeņa temperatūra ir organisma aizsargreakcija, kurai pateicoties tiek stimulēta imūnsistēma un, pateicoties specifisko interferonu izstrādei, tiek nogalināti mikrobi un vīrusi. Paaugstināta temperatūra liecina, ka imunitāte ir aktīva, darbojas. Tāpēc svarīgi šajā procesā organismam netraucēt. Ja ķermeņa temperatūra nepārsniedz 38,5 °C, to ar medikamentiem nevajadzētu samazināt, citādi savus dabiskos aizsargspēkus atbruņojam un atveseļošanās var ieilgt.

 

Biežākās infekcijas, kuras izraisa temperatūras paaugstināšanos, ir: respiratoras infekcijas, gripa, ausu infekcijas, deguna blakusdobumu infekcijas, infekciozā mononukleoze, bronhīts, pneimonija, osteomielīts, apendicīts, tuberkuloze, ādas infekcijas, meningīts, urīnceļu infekcijas, virāli un bakteriāli gastroenterīti u.c.

 

Nereti paaugstināta ķermeņa temperatūra ir nevis infekcijas slimību izraisīta, bet, piemēram, alerģijas, zobu nākšanas, emocionāla stresa, organisma atūdeņošanās un citu iemeslu dēļ.

Paaugstinātas temperatūras pazemināšanu nevajadzētu uzskatīt par ārstēšanas mērķi. Parasti temperatūru līdz 39 — 40°C pacients panes labi (īpaši bērni). Daudzos gadījumos temperatūru pazeminošos līdzekļus var nelietot, jo ar temperatūras pazemināšanu slimību izārstēt nevar. Vairākos pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts fakts, ka paaugstināta temperatūra (virs 39°C) labvēlīgi iedarbojas uz imūno sistēmu, to stimulējot. Novērojumi liecina arī to, ka mikrobu vairošanās šādā temperatūrā ir nedaudz nomākta. Nesteidzoties pazemināt temperatūru ar medikamentiem, mēs varam pat ārstam palīdzēt, jo tā ārstam ir vieglāk novērtēt citu medikamentu iedarbīgumu (piemēram, antibiotiku).

 

Paaugstinātas temperatūras gadījumā jālieto daudz šķidruma – jādzer ūdens un karsta tēja, kas veicina svīšanu – aveņu, pelašķu, liepziedu, kumelīšu. Svīstot, cilvēka ķermenis atdod 22% no sava siltuma. Vienlaikus jāseko līdzi, cik daudz izdalās urīns, jo īpaši maziem bērniem. Tā daudzums liecina par organisma spēju tikt galā ar augsto temperatūru un saglabāt homeostāzi jeb iekšējās vides līdzsvaru un fizioloģisko funkciju pastāvīgumu. Jāraugās, vai bērns, pietiekami dzirdināts, arī čurā pietiekami bieži un vai urīns nav tumšāks nekā parasti. Jāizvērtē arī sava pašsajūta. Paaugstinātas temperatūras gadījumā sevi jāpasaudzē, samazinot slodzi – pāris dienas pavadot mājās un kārtīgi izguļoties. Nevajadzētu ieturēt bagātīgas maltītes, jo ēdiena sagremošana arī ir slodze. Nāk miegs un negribas ēst – tā organisms mums ziņo, kas tam visvairāk nepieciešams.

 

Ja paaugstināta temperatūra saistīta ar vispārēju infekciju (piem. vīrusu izraisīta elpceļu infekcija), tas ir dabīgi un saprotami. Ja bērnam ir temperatūra līdz 38°С un ja bērns labi panes šādu temperatūru, parasti iesaka nekādus speciālus līdzekļus temperatūras pazemināšanai nelietot. Tomēr katrā šādā gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu, it īpaši, ja pacients ir bērns. Bērns jāapskata pediatram, kas, pieņemot lēmumu par ārstēšanas veidu, ņems vērā bērna vecumu, temperatūras ilgumu un augstumu, kā arī citus faktorus - miegainību, šķidruma uzņemšanu, vemšanu, klepošanu, apgrūtinātu elpošanu, samazinātu urinācijas biežumu utt.

 

Ir situācijas, kad temperatūra jāpazemina noteikti. Temperatūra jāpazemina pacientiem ar dažādām sirdskaitēm un sirds slimībām, jo temperatūras paaugstināšanās rada pulsa paātrināšanos, tādējādi apgrūtinot sirds darbību. Arī bērniem, kam kādreiz bijuši krampji, temperatūras paaugstināšanās virs 38°C nav vēlama. Cukura diabēta slimniekiem paaugstināta temperatūra var radīt nepieciešamību pēc lielākām insulīna devām. Ļoti augsta temperatūra grūtniecības pirmajā trimestrī var radīt iedzimtus augļa bojājumus, piemēram, anencefaliju (galvas smadzeņu veidošanās anomāliju). Neapšaubāmi, temperatūras paaugstināšanās virs 40°C prasa tūlītēju medikamentozu ārstēšanu. Visoptimālāk būtu temperatūru nemazināt, ja tā ir zem 38,5°C un pacients jūtas labi.

 

Ja bērnam bijusi dzemdību trauma, vai arī viņam ir kāda neiroloģiska saslimšana, ja viņš ir vājš, vai viņam ir bijuši krampju gadījumi, ir problēmas ar sirds veselību utml., tad temperatūru ieteicams pazemināt ar ārstnieciskiem līdzekļiem jau sākot no 37,5°С.

 

Visbiežāk lietotie medikamenti temperatūras pazemināšanai ir acetilsalicilskābe un acetaminofēns. Pēdējos gados popularitāti šai indikācijai gūst ibuprofēns, jo tam maz blakņu, kā arī dažos pētījumos pierādīta augstāka efektivitāte nekā abiem iepriekšminētajiem preparātiem. Vecākiem bērniem ķermeņa temperatūras pazemināšanai ārsti visbiežāk iesaka izmantot sīrupus vai tabletes, kas paredzētas speciāli šim nolūkam, bet mazākiem biežāk tiek ieteikts izmantot svecītes. Medikamentu izvēle temperatūras pazemināšanai noteikti jāuztic ārstniecības speciālistiem.