Inhalatori un to veidi

Inhalators ir ierīce inhalāciju terapijas veikšanai. Vēstures laikā ir izgudroti dažādi inhalatori un inhalāciju terapijas zinātne joprojām attīstās. Par pirmo inhalatoru var uzskatīt parastu bļodu, kurā ieliets karsts ūdens un, apklājot galvu un bļodu ar dvieli, tika ieelpoti tvaiki. Mūsdienās tiek pielietoti dažādu tehnoloģiju inhalatori un katram no tiem ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Inhalatoru izvēle praksē tiek veikta vadoties pēc vairākiem faktoriem: slimības ierosinātāja, slimības lokalizācijas, slimības ilguma, terapijai nozīmēto ārstniecības līdzekļu veida utt.

Mūsdienās medicīnas praksē izmantojamos inhalatorus var iedalīt sekojošās grupās:

• Tvaika inhalators
  
• Kompresijas inhalators
  
• Ultraskaņas inhalators
  
• Membrānas inhalators
  
• Dozētais spiediena inhalators & krājtelpa
  
• Sausā pulvera inhalators
  
• u.c.

Kompresijas inhalators

Kompresijas inhalators tiek saukts arī par nebulaizeri vai sprauslas miglotāju. Šie nosaukumi nāk no latīņu vārda „nebula” – migla (mākonis). Kompresijas inhalators veido nevis tvaikus, bet aerosola mākonīti, kurš sastāv no inhalācijas šķīduma mikroskopiskām daļiņām.

Kompresijas inhalators sastāv no kompresora, ko gaisa pavedes caurule savieno ar zāļu tvertni, kurā izveidota sprausla un deflektors. Kompresors rada saspiesta gaisa plūsmu caur sprauslu un sāk darboties Bernulli likums, kas nosaka, ka sašaurinot gaisa plūsmu palielinās plūsmas ātrums un samazinās laterālais spiediens. Pēc šī principa inhalācijas šķīdums no zāļu tvertnes pakāpeniski sajaucas ar saspiesto gaisu un tam saduroties ar deflektoru rodas mikroskopisku daļiņu aerosols.  

Aerosols tiek radīts no inhalācijas šķīduma, kas ir iepildīts zāļu tvertnē. Latvijā kompresijas inhalatoriem tiek plaši pielietoti sekojoši inhalācijas šķīdumi (medikamenti): Ventolin, Pulmicort, Tacholiquin un NaCl. Aerosola kvalitāti nosaka pēc aerosola daļiņu izmēra, ko mēra mikronos. Vislielāko terapeitisko efektu sniedz aerosola daļiņas, kuru izmērs ir no 1 līdz 5 mikroniem, jo šīs daļiņas nonāk dziļākajos elpceļos un plaušu alveolās. Parasti inhalācijām nepieciešamas 6-10 minūtes.

Kompresijas inhalatorus var salīdzināt pēc sekojošiem rādītājiem: aerosola daļiņu masas vidējais aerodinamiskais izmērs (MMAD), derīgo daļiņu frakcija (FPF), izsmidzināšanas ātrums, kompresora darbības ierobežojumi utt. Kompresoru inhalatoru priekšrocība ir augstā terapijas efektivitāte un iespēja sajaukt dažādus inhalācijas šķīdumus. Vairāk par kompresijas  inhalatoriem skatīt šeit.

Dozētais spiediena inhalators & krājtelpa

Medikamentu inhalācijām visbiežāk tiek izmantoti dozētie spiediena inhalatori (pMDI), kas sastāv no baloniņa, kas savienots ar plastmasas korpusu. Baloniņā ir iepildīti medikamenti šķidruma vai suspensijas formā un nesējgāze, kas rada spiedienu. Baloniņš ir noslēgts ar dozējošo vārstu, lai katras lietošanas reizē tiktu izvadīta noteikta zāļu deva. Inhalatora plastmasas korpusā ir sprausla, kas spiediena rezultātā izvadīto medikamnetu devu pārvērš aerosolā. Dozētā spiediena inhalatora priekšrocība ir tā mazais izmērs un ērtā lietošana. Dozētā spiediena inhalatora trūkums ir ievērojamā aerosola depozīcija mutes un rīkles dobumā, jo aerosols tiek uzpūsts uz gļotādas. No mutes un rīkles dobuma medikamenti nonāk kuģī, kas var radīt nevēlamas blakus parādības. Pētījumi rāda, ka mutes un rīkles dobumā no dozētajiem spiediena inhalatoriem nogulsnējas ~ 80% no izsmidzinātā aerosola, bet plaušās nonāk tikai ~ 10%. Otrs būtisks trūkums dozētajiem spiediena inhalatoriem ir pacientu (īpaši bērni un veci cilvēki) nespēja pareizi koorinēt ieelpu inhalācijas laikā, kā arī nespēja veikt pietiekami dziļu ieelpu un tās aizturi. Lai novērstu augstāk minētos trūkumos, dozētais spiediena inhalators jālieto ar krājtelpu.

Krājtelpa ir plastmasas tvertne no antistatiska materiāla, kas tiek savienota ar dozēto spiediena inhalatoru. Aerosols vispirms tiek iepūsts krājtelpā un tālāk pacients to ieelpo no krājtelpas. Krājtelpa līdz pat 4 reizēm palielina zāļu daudzumu, kas nonāk plaušās, un līdz minimumam samazina zāļu depozīciju mutes un rīkles dobumā. Rezultātā uzlabojas terapeitiskā iedarbība un samazinās blakņu iespējamība. Vairāk par krājtelpām skatīt šeit.

Ultraskaņas inhalators

Ultraskaņas inhalatoru darbība ir balstīta uz ultraskaņas īpašību pārveidot šķidru ārstniecības vielu smalki dispersīvā aerosolā. Ultraskaņas devējs izdala augstas frekvences skaņas viļņus. Šie viļņi, izplatoties inhalācijas šķīdumā, ražo aerosolu. Inhalators ātri un bez lielas skaņas pārveido un izsmidzina ārstējošās vielas augšējo un apakšējo elpceļu ārstēšanai, tādēļ īpaši piemērots bērniem.

Ultraskaņas inhalators nodrošina maksimālu vienkāršību izmantošanā un tā lielākā priekšrocība ir klusā darbība. Ultraskaņas inhalatoru trūkums ir tas, ka daži medikamenti (piem. antibiotikas, atkrēpošanas līdzekļi) iet bojā ultraskaņas vidē un tos nevar lietot šī veida inhalatoros. Vairāk par ultraskaņas inhalatoriem skatīt šeit.

Tvaika inhalators

Tvaika inhalatora darbība ir balstīta uz ārstnieciskas vielas iztvaikošanas efektu. Tvaika inhalatoros visbiežāk izmanto gaistošus šķīdumus, piem. ēteriskās eļļas, kurām viršanas punkts ir zemāks par 100°C. Plaši izmanto arī zāļu novārījumus. Terapeitisko efektu dod gan ārstnieciskās  vielas, gan silts vai karsts tvaiks, kas silda, mitrina un atbrīvo augšējos elpceļus. Tvaika inhalatori tiek izmantoti tūkstošiem gadu un joprojām nav zaudējuši aktualitāti. Tvaika inhalators parasti sastāv no slēgta trauka, kurā var ieliet karstu vai vārošu ūdeni un pievienot zāles vai eļļas. Slēgtajam traukam ir pievienota maska vai iemutis, caur kuru pacients var elpot. Pēdējos gados tirgū ir pieejami arī elektriskie tvaika inhalatori, kas nodrošina pastāvīgu tvaika ražošanu. Tvaika inhalatoru priekšrocība ir vienkāršā lietošana un zemās inhalatora iegādes izmaksas. Tvaika inhalatoru trūkums ir tas, ka tie piemērojami tikai augšējo elpošanas ceļu terapijai, inhalējamām vielām ir zema koncentrācija un nepareizi lietojot iespējama applaucēšanās. Vairāk par tvaika inhalatoriem skatīt šeit.